Vēl divas Pītera Meila grāmatas - vēl vairāk siltuma

Siltums ir mans galvenais resurss - to apgalvojot, es patiesi nenoniecinu enerģiju, ko sniedz citi avoti - garda maltīte, pilnvērtīgs miegs, sekss, nauda, māksla, brīnišķīgs vīns un sarunas, arī grāmatas, pat gaisma… , bet nu esmu secinājusi - līdzko ir silts, man ir viegli gūt baudu, vienkārši būt, nepārsātinoties no pārējā

Man kārtējo reizi paveicies - manā dzīvesvietā, neraugoties uz ziemu(patiesībā, tieši ziemā), kas Latvijā mēdz būt DAUDZ par saltu, ir ļoti vai, drīzāk, pietiekami, silts.

;) par tēmu - mana māsa (vēl viens manas enerģijas (un siltuma) avots) Ziemassvētkos uzdāvināja man (arī) mana favorītautora Pītera Meila grāmatas

“JOPROJĀM PROVANSA” un “UN ATKAL PROVANSA”

un tās patiesi papildus sasilda - pagatavojiet savu iecienīto maltīti, ielejiet mīļākajā glāzē izvēlēto vīnu, iekārtojieties visērtākajā krēslā un nobaudiet, ko Pīters Meils uzrakstījis par savu dzīvi Provansā:

“Patīkams vasaras rīts Liberonu apkaimē, sēžot uz terases ar cafê crème krūzi rokā, kamēr lavandās dūc bites un gaisma pārvērš mežu spilgti tumšā zaļumā, ir labāks par iespēju kādudien pēkšņi pamosties bagātam. Siltums raisa tīkamu labsajūtu un piešķiļ optimisma devu. Es nejutos ne dienu vecāks par četrdesmit deviņiem gadiem un, skatīdamies lejup uz desmit iedegušiem kāju pirkstiem, cerēju, ka tieši to pašu darīšu arī savā sešdesmitajā dzimšanas dienā.”

“Mēs pārnākam mājās un noaunam kājas, un siltās akmens flīzes aicināt aicina uz peldi. Ļaušanās tumšajam ūdenim, un beidzot glāze vīna. Debesis ir skaidras, tajās juku jukām izkaisītas zvaigznes. Rīt atkal būs karsti. Karsti un rāmi, gluži tāpat kā šodien.”

“Vasarā televīziju gluži dabiski aizstāj naksnīgais debesjums, savukārt ziemā - vakariņas”

“Un pusdienas turpinājās, kā sākušās, bien. Foie gras pudiņš ar sparģeļiem un biezu, krēmīgu sēņu mērci, tepat restorānā gatavotas Sisteronas jēra desiņas ar salviju un saldu sarkano sīpolu confiture, atsevišķā šķīvī kartupeļu sacepums, plāns kā servjete - kraukšķīga, uz mēles kūstoša kartupeļu kārtiņa”

“Es nokodu piparotu kazas siera gabaliņu un sajutu uz deguna zem brillēm izsitamies sviedrus. Vīns ieslīdēja rīklē glāsmaini kā zīds”

“Jūs pamostaties pēc divām stundām. Gaisma virs kalniem sākusi mainīties, zilais vēršas violetajā. (…)cauri dārzam dodaties atpakaļ uz baseinu. Aša iegremdēšanās ūdenī, jūs jūtaties kā no jauna piedzimis, un pamazām jūs pārņem atskārsme, ka siesta nemaz nav tik slikta doma.

Silda, vai ne?

Šeit vēl Pītera Meila atorbiogrāfiskie darbi

arī manā uztverē visromantiskākā grāmata

Un vēl - visīstākā mana “Provansa” - brīvdienas manas māsas ārpilsētas mājā un aromāts, kas ar to saistās:

Lai iet arī saulains skaņu celiņš (no Spānijas)