;) Kad “velns” ir detaļās - BAGLIO LE MOLE Nero D'Avola Sicilia DOC 14%

Ak, tie kas tikušies ar mani klātienē, zina- es patiesi mīlu smaidīt un smieties…man gan nav viegli pasmieties par sevi (un es arī neakceptēju pasmiešanos par sevi, bet es arī neesmu no tiem, kas zobojas par citiem (vismaz ne bieži))- galu galā, ir citi iemesli smiekliem un jokiem, apsmiešana nav vienīgais veids, kā būt jautram …

Mīļie, bet nu gan laiks pazoboties pašai par sevi, jo - nezinu, vai smalkjūtības vai tādas pat nezināšanas dēļ, vairākus gadus esmu pagalam aplami tulkojusi kādas Itālijas (Sicīlijas) vīnogas nosaukumu un neviens man to nav aizrādījis - varbūt tāpēc, ka šī vīnoga un no tās darītie vīni nav Latvijā populārāko vīnu sarakstā.

Pēc ilgāka laika atkal iegādājos Sicīlijas Nero D’Avolo, šoreiz apaļīgā pudelē omulīgi plauktā aicinošo

BAGLIO LE MOLE

Nero D'Avola Sicilia DOC 14%

Tā tumši violetā, gandrīz melnā krāsa brīnišķīgi piestāv platai sarkanvīna glāzei un tumšam ziemas vakaram, 14% alkohola veido gleznas “asaru” mežģīnes uz glāzes sieniņām, kad to virpinu plaukstā un caur to raugos sveces  liesmiņā

Aromāts ātri atveras siltajā istabas gaisā - tā Itālijai raksturīgā karstā asfalta,  iztvaikojošā aplaistītu puķu dobju smarža dienasvidū un Itālijā it visur esošie tabakas dūmu un vakara espresso kafijas garaiņi, bet pirms tam citrusu ziedu rūgtenā smarža un tikko jaušama nogatavojušos tomātu kārdinošā smarža (kas varētu būt īpaši negaidīta Latvijas ziemā, vai ne?)

Un garšā (atkal) negaidīti maigas svaigas ziedu un augļu nianses, kurām tomēr ir pārsteidzoši ilgstoša pēcgarša ar tanīniem, kuros “atmostas” garšvielas - tikko jaušams timiāns, vēl mazāk izgaršojama vaniļa un salvija…,liekas itāļi patiešām radījuši šo vīnu, lai būtu īstens sabiedrotais sātīgām vakariņām… un nav ko tur čāpstināt un spriedelēt par buķetes niansēm, kad atdziest čurkstošs cepetis ;)

Nu jā, atgriežoties pie pasmiešanās par sevi - kad mēģināju iztulkot vīna nosaukumu, pēkšņi saprotu, ka nieka nianses dēļ esmu pagalam aplam iztulkojusi arī vīnogas nosaukumu, tādēļ

NERO D’AVOLA - tulkojumā MELNAIS NO AVOLAS (Avola ir Sicīlijas pilsēta tās dienvidaustrumos, kuras tuvumā vēsturiski aug šīs vīnogas)

iepriekš esmu kļūdaini tulkojusi kā

NERO DIAVOLO - MELNAIS VELNS… es patiešām smējos, kad to sapratu, bet vēl vairāk patiešām priecājos par šo atklāsmi, jo nu man vismaz ir skaidrs, kādēļ līdz šim nevarēju atrast “velnišķīgumu” šajos vīnos ;)

Te viens no pirmajiem ierakstiem manā blogā, kur diezgan pikti rakstīju par Nero D’Avalo

http://www.laitev.lv/params/post/4328125/

Starp citu, pirmoreiz Nero D’Avalo nobaudīju gandrīz pirms 20 gadiem, toreiz tas patiesi likās iespaidīgi “velnišķīgs”, varbūt tāpēc, ka nosaukumā arī “tūkstots un viena nakts”….

https://www.donnafugata.it/it/prodotto/mille-e-una-notte/

Baglio Le Molo tapis tai pat vīndarītavā, kur kādi citi nesen manis baudīti vīni

http://www.laitev.lv/blogs/params/post/4750332/mezgines

Nu ko - kļūdīties, mācīties no kļūdām un… spēt pasmieties par tām ir tik velnišķīgi cilvēciski, vai ne?