Laternu spuldžu gaismas blāvi atspoguļojas pilsētas ielu mitrā asfaltā, švīkst reto garāmbraucošo automašīnu riepu skaņas, atbalsojas kāds attāls mūzikas ritms no pavērta loga… tāds nosacīts klusums pirms gadumijas kņadas.
Ak, lai nu atvaino mani baltās ziemas fani - es patiesi izbaudīju šī gada, lai arī bezgala tumši pelēko un drēgno, bet tomēr salīdzinoši silto un sauso decembri, kad ļauju šallei viegli plīvot pār neaizpogāto mēteli, kad vieglos puszābaciņos ieautās kājas filigrāni apiet kādu dubļainu vai nedaudz aizsalušu peļķi tā vietā, lai apautām kādos mūsu ziemai piemērotākos apavos kājām bristu pār kupenām -ok, varbūt nedaudz pārspīlēju ;), bet tik un tā!
Zinu, tāpat, kā man, šobrīd 16.marts jums noteikti šķiet neizsakāmi tāls,, bet - uzdrošinos aicināt jūs nekavēties un kādā no ziemas tumšajām pēcpusdienām uzkāpt pa Nacionālā Mākslas Muzeja kāpnēm un tad aizmirsties vienreizējā izstādē - pagrabstāvā jūs gaida satriecošs piedzīvojums - izcilā Ludolfa Liberta darbu ekspozīcija - viņa gleznas, sākot no “Krievijas perioda” , beidzot ar “pastkartēm” no Venēcijas, Parīzes un Rīgas…, bet, galvenais, viņa ārkārtīgi ģeniālie scenogrāfijas un kostīmu meti - “Samsons un Dalila”, “Aīda” ir tikai atpazīstamākie, pēc tam aizrauj “Salenieki” ar monumentālu arhitektūru, “Sarkanā magone” ar stilistiku un…. esmu apburta ar Art Deco absolūto esenci - dekorāciju un kostīmu skicēm no “Džonijs uzspēlē”….
Pārsteidzošais izstādes (starp citu, internacionāls) apmeklētāju daudzums , intriģējoši daudz līdz šim nezināmu skatuves uzvedumu, ko pētīt un atklāt, un - fantastiski daudzpusīgais Ludolfa Liberta mākslinieka rokraksts
Noteikti nenožēlosiet, aizejiet!
