MELNS AR ZELTU #14 melnā pērle no Salento
Gan jau arī jūs, tāpat kā es, esat piefiksējuši uzjautrinošo niansi - jebkuru no MELNS AR ZELTU rubrikā aprakstīto vīnu varam samainīt vietām un rezultāts būs vienāds (līdzīgi kā lasot horoskopus žurnālos)
- tas vienmēr būs sarkans sausais vīns, visbiežāk no Itālijas dienvidiem (ir izņēmumi - daži melnā zelta tīrradņi radīti citos Itālijas reģionos, un viens pat “atceļojis” no Dienvidāfrikas), noteikti etiķetē rotājas man tuvā melnā krāsa un zaigo zelts, aromāta un garšas buķetē dominēs tumšsarkanās ogas, kūpoša tabaka un kafija ar vaniļas niansēm, garšvielas un garšaugi…. un tādu ir patiesi neaptverams daudzums, un katru reizi, kad nobaudu kārtējo tādu vīnu, lielākais izbrīns ir tas, ka esmu atradusi to izteiktā “budžeta grupā”, tas nozīmē - vīna cena nepārsniedz 10€- un mani patiesi pārsteidz, kā tas ir iespējams!
Ok, ceļojumos Itālijā esmu redzējusi bezgala plašos, dažbrīd patiesi industriālu apmēru vīna laukus un vērojusi, kā notiek to laistīšana un ražas novākšana (nekā romantiska, piekrītu), bet tik un tā ir kāda atslēga, kāds kopsaucējs, kas vieno katru ceļojumu uz Itāliju un katru pudeli Itālijas vīna, katru tā glāzi, ko izbaudu:
kad pirmoreiz izkāpu no lidmašīnas Itālijā (tas bija Romā, septembrī pirms gandrīz 20 gadiem), mani apņēma izteikta siltuma un gaismas gaisotne, īpaši trokšņi (nedaudz aizsmakusī itāļu runa) , īpaši aromāti (sakarsis bruģis, kafija, daudz kafijas …cigarešu dūmi), sajūta, ka esmu jau šeit bijusi… un tāda pati pārsteidzoša sajūta ir, atverot, vērojot, izsmaržojot un izgaršojot katru Itālijas vīna malku - ļoti pazīstama, draudzīga, silta sajūta.
MESSERI NEGROAMORO PRIMITIVO SALENTO 2023 13,5%
ir vēl viens ātkārtīgi izteikts šāda vīna paraugs - piekritīšu, ka esmu no tām personām, kuru mīļākais vīns ir tas, ko baudu šobrīd ;), bet patiesi - tas mani iespaidoja tik ļoti, ka jau nākamajā dienā steidzos uz Vynoteka veikalu, lai iegādātos vēl šo pārsteidzošo atklājumu, bet - laikam pārāk jau vilinošas cenas/kvalitātes attiecības - nāksies pagaidīt, pagaidām to plauktos neatrodu.
Man ir (nosacīti) lielas, platas vīna glāzes, silts dzīvoklis un pacietība apļot glāzi plaukstā, virpināt to pirkstos, vērojot, kā vīns uzzaigo dažādu toņu sarkanās krāsās, ieelpot aromātu atkal un atkal, ievilkt nelielu tā malku mutē un skalināt starp vaigu iekšpusi, mēli un aukslējām (ar pavisam nepievilcīgu, bet fascinējošu skaņu)… - tie ir acīmredzami priekšnosacījumi, lai vīns (un es) justos labi, un šis brīnišķīgais eksemplārs, pat stundu atdzesējies ledusskapī, patiesi atvēra un sniedza visu to, ko vēlos sagaidīt no sarkanvīna - ļoti biezs, samtaini maigs, sausi saldens nektārs lutina visas maņas gan uzreiz pēc atvēršanas, gan nākamajā dienā, un - lai vakariņām paliek citi vīni -
šis nu patiesi ir vīns, ko patiesi ieteiktu baudīt vienu pašu, varbūt ar kādu rūgtās šokolādes nelielu plāksnīti, varbūt vienu eļļainu olīvu (ar kauliņu, bet, tiešām, vienu), noteikti varat mēģināt uzsmēķēt baudas pastiprināšanai, noteikti varat nobaudīt šo vīnu domubiedra (u) sabiedrībā, bet, esmu pārliecināta, jūs izbaudīsiet katru tā niansi arī divvientulībā
Nu jā - atslēga varētu būt it kā jau veiksmīga “formula” - Negroamaro (“rūgtā tumšā”) un Primitivo (“agrās, pirmās”) vīnogas no Salento (Apūlijas reģiona greznākās daļas), bet šeit tā darbojas daudzkārtīgi
Te vēl viens Melns ar Zeltu, arī no MESSERI, pat Appassimento , pat 15%, bet šobrīd man tas šķiet vairāk kā “ieroču nesējs” šī raksta varonim.
Bet jau nākamnedēļ dodos uz burvīgu vīnu degustāciju, kurā baudīšu vairākus itāļu sarkanvīnus, uz tikšanos tajā un arī manos aprakstos!
