Ģenerālmēģinājumu valdzinājums - “Kazanova” un “Hofmaņa stāsti” Rīgas Opernamā

Novembra pirmie vakari šogad ir kalendāram atbilstoši tumši, slapji un vējaini - īstais laiks izgaismot tos, plānojot pavasara ceļojumu uz Itāliju (o,jā - maija pirmajai nedēļai lidojuma biļetes jau iegādātas - tagad tikai atlicis iedvesmojošs plānošanas un, vēl jo vairāk, izbaudīšanas posms), bet līdz tam - ne mazāk izgaismootu vakaru, ko pavadīt tepat…

Esmu laimīgā draudzene, kurai “nospīd” ielūgumi apmeklēt ģenerālmēģinājumus mūsu opernamā un, ja vien ir iespēja, ar lielāko prieku šo iespēju izmantoju - vai zināt, šīs izrādes ir kas pavisam, pavisam īpašs - ieslīdēt teātra dienesta ieejā un stendā atrast biļeti aploksnē ar manu vārdu, foajē ieraudzīt izrādes veidotājus un to tuviniekus, noķert orķestra bedrē draugu skatienus un pamāt tiem… un tad saviļņoti gaidīt un izdzīvot to, kas sagatavatots rītdienas pirmizrādei…

Balets KAZANOVA

Krēslas un jutekliskuma apvienota gaisotne - patiesi īstais sižets, kuram pielāgot

laikmetīgās un klasiskās dejas kustības,

kreatīvus dekorāciju elementus - monumentālās kolonnas, kas transformējas Venēcijai tik raksturīgajās gigantiskajās logu vitrāžās,

krāšņos kostīmus, grimu un

mūziku, kura, manuprāt, pirmajā cēlienā izdzīvoja pavisam atsevišķu kaislīgu stāstu, toties otrajā absolūti savijās ar ikkatru dejotāju kustību, apburot skatītājus (un klausītājus)

Balets, protams, galvenokārt, ir deju un kustību izrāde un te nu es saņēmu visīstāko baudījumu

Atsevišķš “bravo un bis” no manis šīs izrādes Kazanovam (Antons Freimans) - nu man ir jauns favorīts Rīgas baleta trupā - mīļie, tas skaistais augums un spēks ( pacelt rokās uzreiz divas balerīnas un “rotaļāties” (tie, pat pie balerīnu svara ir vismaz 80 kg!!!), tā aktiermeistarība un spēja ar kustībām un pozām parādīt visdažādāko emociju un noskaņojumu gammu - te pašpārliecināts, valdonīgs mačo, te ievainots, pārbiedēts puisēns, iemīlējies un aizrautīgs partneris, dzīves izaicinājumos un pretrunās gandrīz iznīcināta personība un harizmātisks mākslinieks… bauda to visu redzēt un tad pārsteigums - mūsu aplausus un ovācijas saņemt pēc izrrādes beigām iznāk visvienkāršākais, ikdienišķākais jauneklis, pat neticas, ka tas ir tas cilvēks, kurš divas stundas izdzīvoja pats un lika izdzīvot to visu arī mums… manuprāt, augstākā pilotāža (bet, kas lai to zina - varbūt, kā saka mākslinieki, tik pilnīga atdošanās tēlam, līdz pat bezspēkam, ko mēs, skatītāji, neredzam)

Marķīzes Pompadūras lomā mana “senā” favorīte Elza Leimane - es patiesi kaifoju no šīs balerīnas aktiermeistarības, graciozitātes un spējas aizpildīt telpu - brīnišķīgs kostīma elements - šis tēls valkā apburošas kurpītes uz papēdīša, kas katru kustību (varbūt tādēļ, ka tā bija Elza) pārvērta koķetā pavedināšanas dejā….

Kā sapratāt - esmu sajūsmā (tāpat kā visi ģenerālmēģinājuma viesi - noslēgumā bija ilgstoši aplausi, un , Latvijai pavisam neraksturīgie izsaucieni un ovācijas) un noteikti iesaku izbaudīt šo izrādi!

Septembra beigās man bija iespēja paviesoties arī kādas citas izrādes ģenerālmēģinājumā

Opera HOFMAŅA STĀSTI

Žaka Ofenbaha fantastiskā mūzika, izcilie dziedoņi, kas tajā piedalās (ģenerālmēģinājumā Hofmani dziedāja Džordžo Berudži un viņa mūzu Štepanka Pučalkova), bet ikkatrs mākslinieks (ieskaitot Kristīni Pasternaku kostīmu veidošanā) tik iespaidīgi paveica savu sniegumu, ka aizkustinājuma asaras sariešas acīs ikreiz, kad atceros šo uzvedumu (un es, vai ziniet, īsti neesmu operas fane…)

Vislielākais pārsteigums un atklājums man pašai bija kora sieviešu atpazīšana ;) it kā tās dzirdēju, bet, atšķirībā no vīriešiem, neredzēju ne uz skatuves, ne zālē…, bet tās tur bija - aizejiet uz izrādi un varbūt jūs būsiet apķērīgāki par mani un atradīsiet tās ātrāk par mani.

Un te arī vairāk par manu jauno favorītu - baletu Kazanova

Esmu apmeklējusi un rakstījusi par citām izrādēm mūsu operanamā

Un pavisam drīz rudeni gaišāku darīs vēl kāda izrāde, kuras apmeklējumu man uzdāvināja dzimšanas dienā… tiekamies!