“Meditācija”
Iztaisnoju muguru un paceļu zodu,
atliecu plecus un ievelku vēderu, ieņemu atbilstošu pozu, nostiepju pirkstgalus, plauksta pieskaras baleta stienim un …
Ikdienas rūpes un sakrājušies darbi uz stundu, patiešām, pavisam pazūd
Skan izcilu baleta izrāžu mūzika un pasniedzējas norādījumi - esmu klasiskās dejas nodarbībā - jau vairāk, nekā piecpadsmit gadus (gandrīz) regulāri, pašlaik divas reizes nedēļā, tā man ir savdabīga meditācija- stunda, kad “izslēdzas” prāts un problēmas, pazūd ārpasaule - visa uzmanība veltīta tikai ķermeņa koordinācijai, kustību kombināciju un variāciju saprašanai, izpildīšanai un izbaudīšanai.
Patīkamā sajūta, kad nelielā smeldze ļauj atkal sajust savus muskuļus un locītavas, lidojošā gaita un sakārtotās domas un, protams, arī šo gadu laikā izveidojies domu/deju biedru pulciņš, kurus vienmēr vēlos atkal satikt, ir brīnišķīgs motivējums, lai atkal un atkal savus darbus ieplānotu tā, lai divas reizes nedēļā vienu stundu “aizdejotu”
2013. gadā žurnāls “Ir” savā sērijā par vaļaspriekiem iekļāva arī trīs neprofesionālu dejotāju pārdomas par šo aizraušanos, to vidū biju arī es.
https://ir.lv/2013/10/09/aizrausanas-kas-pacel-sparnos-2/
Esmu pārliecināta, arī pārējās vēl joprojām atrod laiku klasiskajai dejai, jo - tas patiesi ceļ spārnos.